Apsveikumi Lieldienās
Apskatot raibās un košās lieldienu apsveikumu kartiņas, piedāvāju uzzināt kas ir Lieldienas, kā tās radušās un arī kādas tradīcijas tiek ievērotas Latvijā svinot šos svētkus.
Lieldienas ir seni pavasara svētki, kuru izcelsme ir saistīta gan ar kristīgajām, gan pagāniskajām tradīcijām.
Lieldienu senās (pagāniskās) saknes
Pirms kristietības izplatīšanās Eiropā Lieldienas tika svinētas kā pavasara saulgrieži, kas iezīmēja dabas atmodu pēc ziemas. Daudzām tautām bija rituāli, kas saistīti ar auglību, gaismu un saules atgriešanos.
- Senie balti un latvieši svinēja pavasara saulgriežus, kuros godināja Sauli un auglību.
- Germāņu tautām bija dieviete Ēostre (Eostre), kuras vārds tiek saistīts ar angļu nosaukumu Easter (Lieldienas). Viņas simboli bija ola un trusis, kas vēlāk kļuva par daļu no Lieldienu tradīcijām.
Kristīgās Lieldienas
Kristīgajā tradīcijā Lieldienas ir Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
- Saskaņā ar Bībeli Jēzus tika sists krustā Lielajā piektdienā un augšāmcēlās svētdienā, kas kļuva par Lieldienu svētdienu.
- Kristīgās Lieldienas svin uzvaru pār nāvi un grēku, simbolizējot jaunu sākumu un cerību.
Lieldienu datums un svinības
Lieldienas tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas pēc pavasara ekvinokcijas (21. marta). Tāpēc to datums katru gadu mainās – parasti tās iekrīt no marta beigām līdz aprīļa beigām.
Lieldienu tradīcijas Latvijā
Latviešu Lieldienu tradīcijas apvieno senās latviešu paražas un kristīgos elementus:
- Šūpošanās – lai vasarā odi nekož un būtu laba raža.
- Olu krāsošana un sišanās – simbolizē sauli un dzīvību.
- Saules sagaidīšana – rīta saules vērošana nes svētību un veiksmi.
- Lieldienu ēdieni – olas, pīrāgi, siers, gaļas ēdieni.
Lieldienas ir priecīgi un enerģijas pilni svētki, kas vēsta par dabas un garīgās pasaules atjaunošanos!
