Mežģīņu zeķes adīšanas shēma ar paskaidrojumu
Mežģīņu zeķu adīšana ir process, kurā tiek izmantotas dažādas valdziņu kombinācijas un atstarpes, lai izveidotu dekoratīvus caurumus un rakstus, kas atgādina mežģīņu tekstūru. Parasti mežģīņu rakstiem izmanto plānāku dziju un smalkākas adatas, lai iegūtu delikātu un gaisīgu struktūru.
Galvenie soļi mežģīņu zeķu adīšanā:
- Dzijas un adatu izvēle: Parasti izvēlas smalku vilnas vai kokvilnas dziju un plānas adatas (2–3 mm), lai raksts būtu viegls un smalks.
- Raksta plānošana: Mežģīņu zeķēm bieži izmanto īpašus rakstu motīvus, piemēram, ziedus, viļņus vai rombus. Rakstu parasti veido, izmantojot noraušanas un pieaudzēšanas valdziņus, kas veido caurumus un rakstu formu.
- Purngala un papēža veidošana: Mežģīņu raksts var tikt adīts visā zeķes garumā, taču dažkārt purngalā un papēdī izmanto vienkāršāku, blīvāku adījumu, lai tie būtu izturīgāki.
- Apdare un elastīgā maliņa: Zeķes augšdaļu var veidot ar elastīgu adījumu, piemēram, 1×1 vai 2×2 rievoto adījumu, lai tās labi turētos un būtu ērtas valkāšanai.
Mežģīņu zeķes var būt izaicinošas iesācējiem, taču ar detalizētām instrukcijām un adīšanas shēmu tās var kļūt par skaistu un unikālu aksesuāru garderobē.
Mežģīņu zeķes adīšanas gaita
Šajā aprakstā es sniegšu īsu galveno punktu aprakstu un balstos uz to ka jums jau ir zināmi zeķes adīšanas pamati. Ja nepieciešama sīkāka pamācība par to kā adīt zeķi lūdzu skatieties šo pamācību – Kā adīt zeķi? 1. daļa – zeķes papēža adīšana – foto pamācība
Zeķu adīšanai izmantoju klasisku vilnas dziju – noderēs Limbažu tīne vai Klipan saule 100 % plānā vilnas dzija. Ja vēlaties rūpīgāku un gludāku adījumu, tad iesaku izvēlēties klasisko zeķu adīšanas dziju ar nelielu sintētikas piejaukumu.
Mežģīņu zeķē, vienmēr izmantoju 2 mm adatas. Šoreiz pamēģināju adīt ar 3 zeķu lociņ adatām un varu teikt, ka tās lieliski der mežģīņu adīšanai. Adās ātrāk un vieglāk sekot līdzi adījuma rakstam.
Uz adatām jāuzņem 4×16 valdziņi.
Noadām valnīti 2 labiski, 2 kreiliski 9-10 rindas vai tik cik pašai liekas pietiekoši.
Tālāk adām stulmu izmantojot sekojošo shēmu.
Šī shēma šķiet sarežģīta, bet es tai uzgāju lieliskus pieturas punktus pēc kuriem vadoties shēma adās ātri un katrā rindā nav jāskatās tehniskais zīmējums.
Adot veidosies smuka pīne starp jaunajiem valdziņiem. Es sekoju tam kā veidojas pīne. Tāpat arī strīpu veido saadītie valdziņi. Sekojot šīm divām pazīmēm adījums ātri gāja uz priekšu. Atlika tikai saskaitīt cik rindas noadītu lai veidotu rakstu uz pretējo pusi.
Stulmu adīju apmēram 14 cm garu.
Tad sākam adīt papēdi. Adīju stingru papēža rakstu – viens labiski, vienu noceļ neizadītu. Atpakaļ ada visus valdziņus.
Šādi noadīju 32 rindas.
Papēža locījumam izmantoju sadalījumu 10 – 12 – 10.
Kad papēdis noadīts, rakstu turpināju adīt uz divām adatām, tā lai mežģīne būtu pēdas augšpusē.
Mērot kopā ar papēdi noadīju 20 cm un tad sāku adīt zeķes purngalu.
Man kopējais zeķes garums sanāca 24 cm, atbilst 38-39 kājas izmēram.
